Standarti enerģētikas nozares pilnveidei un attīstībai

Standarti enerģētikas
nozares pilnveidei un
attīstībai
Kaspars Milaševičs, SIA Latvijas standarts projektu vadītājs
Žurnāls "Būvinženieris", Nr. 105, 2025.gads

1. 86 87
Būvinženieris Nr. 105
Standarti sadarbībā ar
2024. gada nogalē LVS tika reģistrēta
nacionālā energoietaišu tehniskās
ekspluatācijas standarta sērija jeb,
precīzāk, standarta sešas daļas.
Šīs sešas daļas ir šādas:
l LVS 1082-1:2024 Energoietaišu tehniskā
ekspluatācija. 1. daļa: Vispārīgas prasības;
l LVS 1082-2:2024 Energoietaišu tehniskā
ekspluatācija. 2. daļa: Elektroiekārtas un ietai-
ses;
l LVS 1082-3:2024 Energoietaišu tehniskā
ekspluatācija. 3. daļa: Elektrostaciju hidroie-
taises;
l LVS 1082-4:2024 Energoietaišu tehniskā
ekspluatācija. 4. daļa: Elektrostaciju siltumie-
kārtas un siltumietaises;
l LVS 1082-5:2024 Energoietaišu tehniskā
ekspluatācija. 5. daļa: Energoietaišu operatīvā
vadība un operatīvā dokumentācija;
l LVS 1082-6:2024 Energoietaišu tehniskā
ekspluatācija. 6. daļa: Relejaizsardzības un au-
tomātikas tehniskā ekspluatācija.
Standartu sērijas izveides rezultātā tiek:
l noteikta kārtība, kādā pieņem eksplua-
tācijā energoapgādes komersantu elektroie-
taises, elektrostaciju energoietaises un ener-
goiekārtas un kā tās tehniski ekspluatē;
l noteikti pienākumi un atbildība vadītā-
jiem, kuri pārvalda elektroietaises, elektrosta-
ciju energoietaises un energoiekārtas, un per-
sonālam – ekspluatācijas un ieregulēšanas
darbi norādītajās energoietaisēs;
l noteiktas nozares specifiskās prasības
energoietaišu ekspluatācijā pieņemšanas pro-
cesam un energoapgādes objektu drošas eks-
pluatācijas nodrošināšanai visā energoietaises
dzīves cikla laikā.
Standartus izstrādāja standartizācijas teh-
niskās komitejas LVS/STK 51 Elektroenerģēti-
ka eksperti. Lai uzzinātu vairāk par šiem stan-
dartiem, uz sarunu aicināju standartizācijas
tehniskās komitejas (STK) pārstāvjus: Rīgas
Tehniskās universitātes (RTU) Datorzinātnes,
informācijas tehnoloģijas un enerģētikas fa-
kultātes Industriālās elektronikas, elektroteh-
nikas un enerģētikas institūta un LVS/STK 51
priekšsēdētāju Andreju Podgornovu, AS
Latvenergo standartizācijas un tehnisko nor-
matīvu vadītāju, LVS/STK 51 standarta iz-
strādes darba grupas vadītāju Jēkabu Novicā-
nu, AS Augstsprieguma tīkls Tehniskās eks-
pluatācijas departamenta vadītāju Rihardu
Elmani-Helmani un AS Sadales tīkls Regulā-
cijas daļas vecāko regulācijas lietu vadītāju
Agri Kurmu. Materiāla tapšanā atbalstu snie-
dza arī AS Latvenergo tehniskās uzraudzības
eksperte Sandra Vītoliņa.
Kā radās ideja par standarta
nepieciešamību
Standartu sērija nosaka vienotas prasības
elektroietaišu un elektrostaciju energoietai-
šu tehniskajai ekspluatācijai Latvijā un pie-
ņemšanai ekspluatācijā (dokumentācijas ap-
joms, nepieciešamās pārbaudes, prasības ie-
kārtām u. c.). Standarts ir izstrādāts primāri
enerģētikas nozarei. Tas ietver specifiskas
prasības elektrostacijām, elektrisko tīklu
operatoriem; pielietojams arī lielu indus-
triālu ražošanas objektu energoapgādes ie-
kārtu ekspluatācijai.
Latvijā nebija izstrādāts viens konkrēts na-
cionāla līmeņa normatīvais dokuments/nor-
matīvo dokumentu grupa, kas noteiktu prasī-
bas energoietaišu tehniskās ekspluatācijas or-
ganizācijai, tāpēc radās nepieciešamība un
vēlme sakārtot nozari, saprotot, ka tās sakār-
tošana ir pašu rokās, tāpēc ieinteresētās pu-
ses – lielākie enerģētikas uzņēmumi Latvijā
un arī RTU – ieguldīja aktīvu darbu prasību
izstrādē.
Par pamatu standartu sērijas izveidei tika
izvēlēts iepriekš izstrādātais un līdz šim
enerģētikas nozarē plaši lietotais Latvijas
Elektrotehniskās komisijas (LEK) ener-
gostandarts LEK 002 Energoietaišu tehniskā
ekspluatācija. Līdz šim tas bija kā nozares
standarts, kas galvenokārt vēsturiski tika iz-
mantots AS Augstsprieguma tīkls un AS Latv-
energo koncernā, kā arī būvspeciālistu serti-
ficēšanā, ko nodrošina sertificēšanas institū-
cijas, bet pēc izmaiņām standartizācijas li-
kumā nozaru standarti zaudēja savu statusu.
Tas deva impulsu pārveidot attiecīgo LEK
standartu un pacelt to jaunā – nacionālā
standarta – statusā.
Līdz ar to enerģētikas uzņēmumi pauda
vēlmi dalīties ar uzkrāto pieredzi un zināša-
nām, lai tās būtu pieejamas citiem elektro-
enerģētikas nozares ekspertiem un ikvienam
interesentam. Turklāt šī nav pirmā piere-
dze – LVS/STK 51 Elektroenerģētika eksperti
savulaik, pamatojoties uz energostandartu
LEK 025 Drošības prasības, veicot darbus
elektroietaisēs, ir izstrādājuši Ministru kabi-
neta (MK) noteikumus par obligāti piemē-
rojamo energostandartu, kas nosaka elektro-
apgādes objektu ekspluatācijas organizato-
riskās un tehniskās drošības prasības. Arī
LEK 002 sākotnēji bija iecere veidot kā MK
noteikumus, taču šī ideja vēsturiski bija pati
sevi izsmēlusi, tāpēc radās doma veidot to kā
nacionālo standartu, precīzāk – standartu
sēriju. Standarta statusā eksperti saskatīja
priekšrocības elastīgāk aktualizēt un atjauni-
nāt šo dokumentu.
Standarts tika izveidots vairākās daļās, lai
saturs būtu ērtāk pārskatāms un nepiecieša-
mības gadījumā būtu iespēja pievienot jaunas
daļas, piemēram, izveidot atsevišķu sadaļu
par elektroenerģijas lietotāju elektroietaišu
ekspluatāciju.
Pašlaik ir spēkā Latvijas standarts LVS EN
50110-1 Elektroietaišu ekspluatācija. 1. daļa:
Vispārīgās prasības, kura nosaukums šķiet
līdzīgs, tomēr šajā dokumentā ir aprakstītas
prasības drošai darba veikšanai, nevis elek-
troietaišu tehniskās ekspluatācijas organizā-
cijai.
Kā tapa standarts, kādi bija izaicinājumi,
un kādus resursus tas prasīja
Aktīvais darbs pie standarta izstrādes prasīja
nedaudz vairāk par vienu gadu, organizējot
regulāras iesaistīto ekspertu darba sanāk-
smes, kuru laikā tika veidots un aktualizēts
standarta saturs, pārbaudīta tā satura atbil-
stība citiem nacionālajiem standartiem.
Standartu tapšanā atsevišķos specifiskos jau-
tājumos tika iesaistīti arī citi jomas pārzinā-
tāji, tostarp kolēģi. Kopumā dokumentu iz-
strādē piedalījās vairāk nekā 40 nozares eks-
pertu.
STK un citu piesaistīto ekspertu darbs pa-
matā ir entuziasms, ieguldot lielus laika re-
sursus. Uzņēmumi iespēju robežās sniedz at-
balstu, tomēr pamatā viss balstās uz ekspertu
iniciatīvu. STK biedri iesaistās arī standartu
tulkošanā un tulkoto dokumentu tehniskajā
rediģēšanā, lai nodrošinātu kvalitāti, pareizas
terminoloģijas lietošanu un tulkojumu kon-
sekvenci. Arī šajā jaunajā standartā ir daudz
specifisku nozares terminu, kuriem tika pie-
vērsta ļoti liela uzmanība.
Standarti enerģētikas
nozares pilnveidei un
attīstībai
Kaspars Milaševičs, SIA Latvijas standarts projektu vadītājs

2. 88 89
Būvinženieris Nr. 105
Standarti sadarbībā ar
Darbu atviegloja tas, ka jau bija pamata
bāze (LEK 002), bija veikta arī iepriekšēja
sagatavošanās, bija skaidra vīzija par sa-
sniedzamo rezultātu. Katra no iesaistītajām
pusēm bija ieinteresēta standarta izstrādē,
līdz ar to nebija grūti panākt kompromisu.
Protams, bija diskusijas, piemēram: kāds
būs šī standarta tvērums, uz kurām ener-
goietaisēm tas būs attiecināms, kas būs
standarta galalietotāji. Jāpiebilst, ka daudz
šķēpu tika lauzts un risinājumi rasti jau ag-
rāk – LEK 002 redakciju izstrādes laikā –, jo
laika gaitā, mainoties tehnoloģijām, notiek
arī energoietaišu tehniskās ekspluatācijas
principu attīstība.
Bija arī diskusijas, cik detalizēta informāci-
ja būtu ietverama jaunajā standartā. Eksperti
centās atrast vidusceļu starp vispārīgiem ap-
rakstiem un augstu detalizāciju, kas sastopa-
ma LEK standartos. Katrā uzņēmumā iekār-
tas, to apsekošanas apjomi un ekspluatācijas
principi ir atšķirīgi, līdz ar to bija jārod dažādi
kompromisi.
Kādus ieguvumus sniedz
standarta izstrāde
Enerģētikas nozarē uz šī standarta, kas agrāk
bija LEK, balstās tehniskās ekspluatācijas pa-
matprincipi. Uz tā pamata tiek organizēta uz-
ņēmumu energoietaišu ekspluatācija, izstrā-
dātas arī dažādas detalizētās iekšējās instruk-
cijas. Standarta daļas tika veidotas ar domu,
lai tās, tāpat kā savulaik LEK 002 energostan-
darts, tiktu aktīvi izmantotas ikdienas darbā.
Tāpēc ieguvēji ir visi lietotāji. Visas sešas
standarta daļas ir pieejamas arī LVS tiešsaistes
lasītavā sertificētiem būvspeciālistiem.
Standarts veidots tā, lai tas atspoguļotu na-
cionālās intereses. Tas ir dokuments, uz kuru
var veidot atsauci normatīvajos dokumentos,
līdz ar to nav nepieciešamības veidot tehnis-
kās specifikācijas, pārrakstot standarta prasī-
bas.
Šis standarts palīdzēs sagatavot jaunos spe-
ciālistus un uzturēt esošo speciālistu kompe-
tenci. Piemēram, pārstrādājot studiju pro-
grammas, ir iespēja atsaukties uz avotiem ar
aktuāliem un nozares praksē lietotiem, nevis
vēsturiskiem un novecojušiem dokumen-
tiem.
Ņemot vērā sadarbību ar partneriem ār-
valstīs, ir svarīgi viņus informēt par standar-
ta prasībām. Līdz ar to ekspertiem šķita bū-
tiski nodrošināt standartu sērijas pieejamību
angļu valodā. 2025. gada 5. jūnijā LVS tika
reģistrēts standartu sērijas pirmās daļas tul-
kojums angļu valodā – LVS 1082-1:2025
Technical operation and maintenance of ener-
gy installations. Part 1: General requirements.
Nākotnē plānots tulkot arī citas standarta
daļas.
Kādi ir LVS/STK 51 darba plāni un
nākotnes ieceres
Elektrodrošības un tehniskās ekspluatācijas
jomām ir radīta minimālā nacionālo prasību
bāze, tādēļ turpinājumā nepieciešama izbūves
standartu pilnveide. Attiecībā uz elektrotīk-
liem, piemēram, gaisvadu līniju vai kabeļlīni-
ju izbūvi, ir vairāki LEK energostandarti, ku-
rus arī varētu apvienot un pārstrādāt, veidojot
nacionālos standartus.
Ir izveidota darba grupa, kas aktīvi strādā
ar standartu sēriju LVS EN 50341 Gaisvadu
elektrolīnijas maiņspriegumam virs 1 kV. Šo
standartu sēriju veido 1. daļa, kas ietver kopī-
gas prasības visām Eiropas valstīm, un 2. da-
ļa, kas ietver katras valsts nacionālo praksi jeb
nacionālos normatīvos aspektus (NNA) – at-
kāpes, kas saistītas ar tiesību aktos definēta-
jām prasībām, īpašos nacionālos nosacīju-
mus, kas saistīti, piemēram, ar klimatiskajiem
apstākļiem, kā arī ilgstošā pieredzē balstītus
nacionālos papildinājumus.
Standarts aptver plašu jautājumu loku:
l projektēšanas pamatprasības, tostarp sa-
saistē ar Eirokodeksu saimes standartiem de-
finējot vēja, apledojuma un citu slodžu iedar-
bi uz gaisvadu elektrolīnijām;
l elektriskās prasības izolācijas koordinā-
cijai un minimālajiem attālumiem, kas nepie-
ciešami, lai nepieļautu elektrisko caursiti, va-
du un izolatoru izvietojumam, ieteikumus
saistībā ar elektrolīnijas radītajiem elektriska-
jiem un magnētiskajiem laukiem;
l prasības zemējumietaišu izmēriem, ņe-
mot vērā termisko izturību, pieļaujamās pie-
skarsprieguma vērtības, mehānisko izturību
un korozijizturību;
l projektēšanas apsvērumus elektrolīnijas
komponentiem – balstiem un to pamatiem,
vadiem, aizsargtrosēm un izolatoriem, to-
starp par materiāliem un ilgizturību.
Līdzīgi kā Eirokodeksa saimes standartos,
arī standartā LVS EN 50341-1 ir norādīti
punkti, kur papildu vispārējai prasībai iespē-
jams vai atsevišķos gadījumos pat nepiecie-
šams formulēt nacionālo prasību. Tādējādi tā
ir iespēja noteikt, piemēram, koeficientu un
parciālo faktoru vērtības, lai definētu Latvijas
klimatiskajiem apstākļiem raksturīgus slogo-
juma gadījumus un iedarbes un attiecīgi iz-
mantot tos kā ievades datus gaisvadu elektro-
līniju konstrukcijas projektēšanas datorpro-
grammās. Ja šādi dati nav definēti, projektētā-
jiem nākas izmantot kaimiņvalstu pieredzi.
Darba grupā nacionālās prasības tiek for-
mulētas gan elektrolīnijām ar nominālo maiņ-
spriegumu līdz 36 kV, tostarp līnijām ar pār-
klātiem vadiem vai piekarkabeļiem, gan elek-
trolīnijām ar nominālo maiņspriegumu virs
36 kV. Paredzēts, ka konstrukciju projektēša-
nas prasības būs piemērojamas arī līdzstrāvas
gaisvadu elektrolīnijām, kuru elektriskās prasī-
bas ir noteiktas projektēšanas uzdevumā.
Jāatzīmē, ka LVS/STK 51 darba grupā top
Eiropas standarts, kas, līdzīgi kā citu valstu
sagatavotās NNA daļas, tiks izskatīts un ap-
stiprināts Eiropas Elektrotehnikas standarti-
zācijas komitejas (CENELEC) tehniskajā ko-
mitejā CLC/TC 11 Overhead electrical lines
exceeding 1 kV a.c. (1,5 kV d.c.). Tādējādi
vienlaikus tiek sagatavots standartu kom-
plekts: LVS EN 50341-1 tulkojums latviešu
valodā un nacionālie normatīvie aspekti gais-
vadu elektrolīniju jomā – latviešu un angļu
valodā. Apjomīgā darba rezultāti gaidāmi
2027. gadā.
Būtisku darba apjomu LVS/STK 51 Elek-
troenerģētika eksperti iepriekšējos gados vel-
tījuši nacionālā statusā pārņemto Eiropas
standartu tulkojumu ekspertīzei.
Arī šogad liels darbs ieguldīts, izskatot un
precizējot standarta tulkojumu LVS HD
60364-6+A11+A12+AC:2025 Zemspriegu-
ma elektroietaises. 6. daļa: Atbilstības pār-
baude (IEC 60364-6:2016 +AC:2017). Šajā
zemsprieguma elektroietaisēm veltītās stan-
dartu sērijas daļā noteiktas prasības elek-
troietaises sākotnējai un atkārtotai atbilstī-
bas pārbaudei. Sākotnējā atbilstības pārbau-
de tiek veikta pēc jaunas elektroietaises uz-
stādīšanas vai modifikāciju veikšanas esošā
elektroietaisē, lai noteiktu, vai ir ievērotas
citās LVS HD 60364 standartu sērijas daļās
noteiktās prasības. Savukārt ar atkārtotu at-
bilstības pārbaudi, ciktāl tas praktiski iespē-
jams, nosaka, vai elektroietaise un visas tās
sastāvdaļas ir ekspluatācijai atbilstošā stā-
voklī, proti, vai zemsprieguma elektroietaise
nav bojāta vai nolietojusies tādā mērā, kas
varētu apdraudēt drošību.
Iecerēts darbs ar terminu un tulkojuma
precizēšanu standartam LVS EN 50110-
1:2023 Elektroietaišu ekspluatācija. 1. daļa:
Vispārīgas prasības, kas nosaka organizatoris-
kās un tehniskās drošības prasības, veicot
darbus elektroietaisēs.
Noslēgumā
Enerģētika ir tautsaimniecības attīstības mu-
gurkauls, un attīstība prasa sakārtotību un
noteiktību – gan likumus un citus normatīvos
aktus, gan arī standartus. Neviens mūsu vietā
tos nevar uzrakstīt. Tāpēc aicinām arī citus
nozares dalībniekus iesaistīties standartizāci-
jā, dalīties ar savām zināšanām, idejām un arī
pašiem gūt jaunu pieredzi. Informācijas ap-
maiņa un diskusijas dod iespēju pilnveidoties
pašiem un sniegt ieguldījumu visas nozares
attīstībā.
Sīkāka informācija par dalību STK pieeja-
ma LVS vietnē, sadaļā Standartizācija.
BI