Ēka, kas silda sevi pati (Žurnāls "Būvinženieris" Nr. 105)

Ēka, kas silda sevi pati
Līga Caune
Žurnāls "Būvinženieris" Nr. 105

1. 16 17
Būvinženieris Nr. 105Energoefektivitāte
Pirmā pasīvā ēka (angļu val. Passive
House) Eiropas kontinentā jau ir
pārkāpusi savai trīsdesmitgadei.
Vācu fiziķa Volfganga F eista
(Wolfgang Feist) un zviedru inženiera
Bo Adamsona (Bo Adamson)
kopprojekts tika īstenots 1991. gadā
Darmštatē (Vācija).
Pēc speciālistu atzinuma, ēka joprojām sa-
glabājusi augstus energoefektivitātes rādītā-
jus. Tolaik mājai Darmštatē tika izbūvētas
ārējās norobežojošās konstrukcijas ar efektī-
viem siltumizolācijas materiāliem, ļoti ener-
goefektīva trīsstiklu logu sistēma un ierīkota
mehāniskā ventilācijas sistēma ar rekuperā-
ciju (gaisa apmaiņas nodrošināšana ar siltu-
ma atguves metodi). Āra gaiss tiek priekšsil-
dīts/priekšdzesēts ar zemes siltummaiņa
palīdzību.
Pašlaik, kad aizvien vairāk par mūsu ikdie-
nas pavadoņiem dažādās jomās kļūst energo-
efektivitāte un atjaunojamās enerģijas avoti,
ekoloģisko ēku ideja kļuvusi aizvien populā-
rāka visā pasaulē. Protams, salīdzinot ar tra-
dicionālo jeb pēdējā pusgadsimtā izplatītāko
ēku būvniecību, pasīvo ēku principiem atbil-
stošu būvju īpatsvars nav liels, taču to skaits
pamazām aug. Līderos Eiropā ir Vācija, Aus-
trija, kā arī Skandināvijas valstis. Kā atzīst SIA
PH Consulting energoefektivitātes eksperte
Mare Mitrevica, kas pēdējos gados daudz
strādājusi tieši pie pasīvo publiskā sektora ēku
aprēķiniem un sertifikācijas koordinēšanas
Zviedrijā (skolas, bērnudārzi, pansionāti),
daudzas Zviedrijas pašvaldības ir apzinājušās,
ka ir vērts investēt tieši pasīvajās ēkās, jo tā
tiek saņemta labākas kvalitātes būve ar ļoti ze-
mām un paredzamām uzturēšanas izmak-
sām.
Vizuāli pasīvās ēkas no citām ēkām atšķi-
ras minimāli vai neatšķiras nemaz, būtiska to
pazīme, ko var pamanīt zinātājs, ir logu sada-
lījums pa fasādēm – uz ziemeļiem to gandrīz
nebūs. Galvenais nosacījums – lai ēkai būtu
zems enerģijas patēriņš tieši apsildei. Tas tiek
panākts ar īpaši labi siltinātām ārējām noro-
bežojošajām konstrukcijām, energoefektī-
viem logiem un durvīm, rūpīgi noblīvētām
(hermētiskām) konstrukcijām un to savieno-
jumiem (tiek limitēta un ar mērījumiem pār-
baudīta faktiskā gaisa apmaiņa) un mehānis-
ko ventilācijas sistēmu ar siltuma atgūšanu.
Līdz ar to sekundārajiem siltuma avotiem –
saules gaismai un iemītnieku metabolismam,
kā arī elektrisko ierīču izdalītajam siltumam –
paliek būtiska nozīme.
Pasīvā ēka silda pati sevi, netērējot lielus
dabas resursus. To var sildīt arī ar neatjauno-
jamo enerģiju, bet tas atspoguļojas primārās
enerģijas rādītājā. Pasīvās ēkās siltuma patē-
riņš nevar pārsniegt 15 kWh/m
2
gadā, tradi-
cionālo nesiltināto privātmāju apsildei vidēji
tiek patērēti 150–250 kWh/m
2
, bet nesiltinā-
tām daudzdzīvokļu sērijveida mājām parasti
tie ir 120–150 kWh/m
2
.
Pasīvo ēku sertifikācija
Pasīvās ēkas sertificē Vācijā bāzētais Pasīvo
ēku institūts (Passive House Institut – PHI), kā
arī paša PHI akreditētas organizācijas vai in-
dividuālas personas, kam saskaņā ar PHI
standartiem ir tiesības sertificēt ēkas ikvienā
pasaules valstī.
Pasīvās ēkas tiek projektētas, optimizētas
un pārbaudītas ar Pasīvo ēku projektēša-
nas programmu (Passive House Planning
Package). M. Mitrevica gan piebilst: «Ēkai
nav obligāti jābūt sertificētai, lai to varētu
uzskatīt par pasīvu, pietiek, ja ir izpildīti visi
nepieciešamie kritēriji. Taču sertifikācija
dod svarīgu un acīmredzamu kvalitātes pie-
rādījumu.»
M. Mitrevica secina, ka Latvijā pasīvo ēku
būvniecība ir diezgan jauna. Pagaidām par
tām ir neliela interese, neraugoties uz dažā-
dām aktivitātēm, piemēram, Passive House
atvērto durvju dienām. Latvijā ir sertificētas
tikai piecas ēkas, no kurām trīs ir privātmājas,
viena ir publiskā ēka, viena – dvīņu māja.
Mūsu Baltijas valstu kaimiņiem šie skaitļi ir
līdzīgi: Lietuvā – sešas ēkas, Igaunijā – tikai
divas, no kurām pēdējā sertificēta pirms 10 ga-
diem. Savukārt specializētajos pasīvo ēku mā-
cību kursos, ko organizē arī Latvijā, kopš
2012. gada zināšanu ieguvušo amatnieku
(Tradesperson) skaits ir 145, bet pasīvo ēku
projektētāju un konsultantu (Designer/Con -
sultant) kursus apmeklējuši 127.
Jāpiemin, ka bez Passive House pastāv arī
citas brīvprātīgās ēku sertificēšanas sistēmas,
no kurām populārākās ir LEED (Leadership
in Energy and Environmental Design) un
BREEAM (Building Research Establishment
Environmental Assessment Method), taču tās
koncentrējas uz atšķirīgiem aspektiem.
Passive House koncentrējas gandrīz tikai
uz energoefektivitāti un ir visstingrākā attie-
cībā uz enerģijas patēriņu. Te galvenā uzma-
nība tiek pievērsta ēkas norobežojošām
konstrukcijām (siltumizolācijai, gaisa ne-
caurlaidībai un augstas veiktspējas logiem).
Ēka, kas silda sevi pati
Līga Caune
Foto – Staņislava Gendeļa personiskais arhīvs
Salaspils bērnudārza foto – Ansis Starks
Dažādu ēku parametru salīdzinājums
Rādītājs
Esošā tradicionālā/
nesiltinātā ēka
Latvijas likumdošanai
atbilstoša jaunbūve
Pasīvā māja
Enerģijas patēriņš apsildei
(kWh/m² gadā)
100–180 40–60 ≤15
Ventilācija
Dabiskā vai mehāniskā
bez siltuma atgūšanas
Dabiskā vai mehāniskā
Mehāniskā ar siltuma
atgūšanu (>75 %)
Ārsienas U vērtība (W/m²K)0,8–1,2 0,23 0,1–0,15
Termisko tiltu y vērtība
(W/mK)
– 0,2 0,01
Būvniecības izmaksas – Vidējas
Nedaudz augstākas (par
10–20 % dārgākas)
Kopējās ekspluatācijas
izmaksas ziemas mēnešos
130 m
2
privātmājai (apsilde,
karstais ūdens, elektroenerģija,
uzturēšana), eiro
Augstas (300–500)Vidējas (150–300)Ļoti zemas (50–100)

2. 18 19
Būvinženieris Nr. 105
Pasīvās ēkas galvenie principi un izrietošās
priekšrocības:
l teicama siltumizolācija: ārsienas, jumts
un pamati ar biezu izolācijas slāni (U vērtība
<0,15 W/m²K, bieži <0,10 W/m²K), kas bū-
tiski samazina pārvades siltuma zudumus;
l hermētiskums: gaisa necaurlaidība
(n
50
≤ 0,6 h
-1
, bieži < 0,3 h
-1
) novērš aukstā gaisa
infiltrāciju un konvektīvos siltuma zudumus;
l efektīva ventilācija: mehāniskā ventilā-
cijas sistēma ar siltuma atgūšanu (efektivitāte
>75 %, bieži >85 %) nodrošina gaisa apmaiņu
ar minimāliem enerģijas zudumiem;
l kvalitatīvi logi: divkameru stikla pake-
tes ar selektīvo pārklājumu, siltināti logu rāmji
(U vērtība <0,8 W/m²K, bieži <0,7 W/m²K)
un pareiza logu izvietošana ar maksimālo
laukumu pret dienvidiem un minimālo pret
ziemeļiem;
l noēnojuma risinājumi (pasīvie – pār -
kares, aktīvie – žalūzijas) novērš pārkaršanu
vasarā un samazina dzesēšanai nepieciešamo
enerģiju;
l zems enerģijas patēriņš: apsildes ener -
ģijas patēriņš <15 kWh/m² gadā, kas ir līdz
90 % mazāks nekā tradicionālajās nesiltināta-
jās ēkās;
l komfortabls mikroklimats: vienmērīga
temperatūra un mitrums visu gadu;
l ilgtermiņa ietaupījumi: zemākas eks-
pluatācijas izmaksas kompensē augstākas
būvniecības izmaksas vidēji 8–20 gadu laikā.
Pasīvo ēku būvniecība publiskajā sektorā
Publiskais sektors Latvijā pagaidām nav
plaši iesaistījies pasīvo ēku būvniecībā. Ir
tikai viena sertificēta ēka – 2024. gadā at-
klātais Salaspils Septītais bērnudārzs. Bie-
žāk ir bijuši gadījumi, kad izmantoti tikai
atsevišķi pasīvo ēku elementi. Bet ir arī ci-
tas publiskās ēkas Latvijā, kas, visticamāk,
izpilda pasīvo ēku sertifikācijas kritērijus,
bet nav veikta to sertificēšana. Kāds ir ie-
mesls tik kūtrai pasīvo ēku būvniecībai
publiskajā sektorā?
Staņislavs Gendelis, vadošais pētnieks Lat-
Sistēma galvenokārt tiek lietota dzīvojamām
un neliela izmēra ēkām, īpaši populāra tā ir
Eiropā. LEED gadījumā līdzvērtīgi tiek vērtē-
ta gan energoefektivitāte, gan arī ilgtspējas
aspekti, aptverot ūdens patēriņu, materiālu
izvēli, iekštelpu gaisa kvalitāti un inovācijas
dizainā. Tā ir izmantojama dažādu tipu ēkām –
dzīvojamām, komerciālām, industriālām.
LEED ir atzīta visā pasaulē, īpaši Ziemeļame-
rikā. BREEAM ir līdzīga LEED, bet ar spēcī-
gāku orientāciju uz vietējiem (īpaši Eiropas)
standartiem un novērtējuma kritērijiem. Bie-
ži vien iekļauj detalizētākas prasības atbilstoši
vietējam kontekstam. BREEAM īpaši izplatīta
ir tieši Eiropā. Jāatceras, ka neviena no šīm
sertifikācijām nav obligāta saskaņā ar Latvijas
būvnormatīviem un kalpo kā brīvprātīgs kva-
litātes apliecinājums.
Pasīvo ēku principi un priekšrocības
Galvenais mērķis ir nodrošināt komfortablu
iekštelpu klimatu ar minimālu enerģijas patē-
riņu telpu apsildei un dzesēšanai un zemām
ekspluatācijas izmaksām.
vijas Universitātē un sertificēts pasīvo ēku
projektētājs, min vairākus iemeslus:
l primāri tās ir augstākas sākotnējās
izmaksas. Lai gan ilgtermiņā pasīvās ēkas no-
teikti ir ekonomiski izdevīgākas, publiskais
sektors praktiski vienmēr prioritizē zemākas
būvniecības izmaksas, iepirkumu piedāvāju-
mu izvērtējumā neiekļaujot ekspluatācijas iz-
maksas (kas būtu vismaz 30 gadu);
l lielu lomu spēlē arī tradicionālās būvnie-
cības inerce – pieturēties pie gadiem lietotām
un pārbaudītām būvniecības metodēm (ne-
mainīt to, kas labi strādā), nemeklējot jaunas
un inovatīvas pieejas;
l viens no faktoriem ir arī tas, ka Latvijas
būvnormatīvi neparedz specifiskas prasības
pasīvajām ēkām, kas apgrūtina to integrāci-
ju publiskajos projektos uz brīvprātības pa-
mata – pat spēkā esošo būvnormatīvu prasī-
bas dažiem šķiet par stingru;
l noteikti jāmin arī zināšanu trūkums: būv-
niekiem un projektētājiem trūkst kvalitatīvu
mācību un pieredzes pasīvo ēku būvniecībā.
Īpaši, ja tādas zināšanas nepieprasa pasūtītājs.
Viena no publiskajām pasīvajām ēkām ir
arhitektu biroja MADE Arhitekti projektētais
jau minētais Salaspils bērnudārzs – pirmā
publiskā būve visā Baltijā, kas ieguvusi pasī-
vās ēkas sertifikātu. Bērnudārza fasāde un vi-
sas nesošās konstrukcijas ir veidotas no koka.
(Žurnālā Būvinženieris šo objektu 2022. gada
februāra numurā – Nr. 84 – aprakstīja arhi-
tekte Antra Viļuma.)
Konkursā tika vērtēts ne tikai ēkas un visas
teritorijas vides energoresursus taupošs pro-
jekts, bet arī arhitektoniskā risinājuma atbil-
stība pilsētvides kontekstam un idejas oriģi-
nalitāte. Metu konkursā uzvarējušais MADE
arhitekti projekts piedāvāja kompaktu divstā-
vu ēku ar daudzfunkcionālām telpām un rū-
pīgi plānotu teritoriju. Izstrādātā projekta
mērķis bija bērnudārzu veidot tā, lai katrs
bērns tur justos kā mājās un ēkas ekspluatāci-
ja pašvaldībai neizmaksātu dārgi. Arhitekts
Miķelis Putrāms stāsta: «Pasīvā ēka ir ļoti op-
timizēta būve ar jutīgām inženiersistēmām,
Salaspils bērnudārzs.
Energoefektivitāte

3. 20 21
Būvinženieris Nr. 105
kas ir jāekspluatē ar izpratni. Nevar projektēt,
būvēt un ekspluatēt pasīvo ēku, kā pierasts
standarta situācijās. Gan būvniecībā, gan ēkas
ekspluatācijā ir jāstrādā pie kvalitātes un sis-
tēmu regulēšanas, lai tas praksē realizētos kā
taupīgums. Pasīvo ēku nevar projektēt no da-
ļām, ir nepieciešama holistiska pieeja projek-
tam kopumā un ar arhitektūru integrēti inže-
niertehniskie risinājumi.» Lai teiktais mate-
rializētos, arhitektu birojs projekta izstrādē
iesaistīja arī pašvaldību, lai konstruktīvi dis-
kutētu un atrastu labākos risinājumus tādam
rezultātam, kas apmierinātu visas puses.
Papildus turpat netālu Salaspils novadā ra-
žotajām Passive House sertificētām koka/alu-
mīnija Smartwin logu un RAICO stikloto fasā-
žu konstrukcijām ēkā izbūvēti arī ieejas bloki
un sarežģītu griestu konstrukcija ar integrētām
logu ailu apdares kastēm. Tām ir liekti lauztas
formas, kas sastāv no aptuveni 700 koka deta-
ļām, radot ne tikai estētisku vizualitāti – tām ir
arī praktiska nozīme, jo pa šo konstrukciju ie-
spējams pārvietoties, lai apsekotu gaisa vadus
un jumta nesošās konstrukcijas.
Salaspils bērnudārza ēkas siltumenerģijas
patēriņš apkurei ir 12 kWh/m² gadā ar pasīvās
ēkas standartam atbilstošu telpu komfortu, un
ēka patērē gandrīz četras reizes mazāk siltum-
enerģijas, nekā to nosaka 2021. gada Ministru
kabineta noteikumos Nr. 222 Ēku energoefekti-
vitātes aprēķina metodes un ēku energosertifi-
kācijas noteikumi definētās gandrīz nulles
enerģijas ēkas prasības (45 kWh/m
2
).
Citi Latvijas būvnormatīvi (LBN 002-19
Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika,
LBN 231-15 Dzīvojamo un publisko ēku apku-
re un ventilācija) neparedz specifiskas prasī-
bas pasīvajām ēkām, bet nosaka vispārīgus
energoefektivitātes standartus, t. sk.:
l norobežojošo konstrukciju siltuma caur-
laidības koeficienta U maksimālās vērtības;
l ēkas ārējās čaulas gaisa caurlaidības rā-
dītāju atkarībā no ventilācijas sistēmas;
l ēkas energoefektivitātes klasi (no 2020. ga-
da visām jaunbūvēm jāatbilst gandrīz nulles
enerģijas ēkas prasībām, kas nozīmē A klasi).
Baltijā pirmā Passive House PLUS
sertificētā ēka – Mārupē
LU vadošā pētnieka Staņislava Gendeļa pri-
vātmāja ir viena no 2667 pasīvajām ēkām, kas
ir iekļautas starptautiskajā sertificēto pasīvo
ēku reģistrā, un viena no 210 jaunbūvēm visā
pasaulē, kas atbilst arī papildu Passive House
PLUS kritērijiem. Tā ir pirmā ēka Baltijā, kas
ieguvusi šādu sertifikātu.
Passive House PLUS nozīmē, ka ēka ne tikai
atbilst visiem pasīvās ēkas kritērijiem (t. sk.
apsildes enerģijas patēriņš ir četras reizes
mazāks nekā Latvijas normatīviem atbilstošā
A klases ēka), bet arī ražo enerģiju, turklāt
daudz vairāk par pašpatēriņu (ko var izman-
tot, piemēram, elektroauto lādēšanai). Passive
House PLUS nozīmē, ka būtiski samazināta
ietekme uz vidi, jo ēkai nepieciešamā enerģija
tiek ražota uz vietas (šajā gadījumā – ar saules
paneļiem un izmantojot siltumsūkņus).
Visām citām pasīvajām ēkām Baltijā ir
Classic sertifikāts. Tātad tās enerģiju neražo,
bet, kaut arī maz, tomēr tikai tērē. S. Gendelis
stāsta: «Saskaņā ar PHPP aprēķinu mājā viss
enerģijas patēriņš (apsilde, karstais ūdens,
dzesēšana, ventilācija, sadzīves iekārtas utt.)
ir tikai 48 kWh/m
2
gadā, bet saražotās enerģi-
jas apjoms sasniedz 110 kWh/m
2
. Ja saimnie-
cībā nebūtu elektroauto, kur elektroenerģijas
starpību ielādēt, vajadzētu sākt domāt par
energokopienas veidošanu ar kaimiņiem, lai
pārpalikumus nenodotu atpakaļ elektrotīklā,
bet izmantotu pašpatēriņam uz vietas.» Mājas
īpašnieks atzīst, ka Passive House sertificēšana
bija sarežģīta un atbildīga, tā prasīja dažādu
dokumentu sagatavošanu, iekļaujot daudz
aprēķinu un fotogrāfiju no celtniecības proce-
sa ar dokumentētiem pierādījumiem atbilstī-
bai projektam. Tā kā ēka jau sākotnēji projek-
tēta un veidota, ievērojot visus pasīvās ēkas
principus un labākos siltumfizikas risināju-
mus, šaubu par plānotā sasniegšanu praktiski
nebija.
Ēka ir aprīkota ar detalizētām datu moni-
toringa sistēmām ar mērķi iegūt maksimāli
daudz objektīvas informācijas par fizikālajiem
Baltijā pirmā Passive House PLUS sertificētā ēka Mārupē.
Energoefektivitāte Būvinženieris Nr. 105
2024. gada visas ēkā patērētās enerģijas bilance, kWh. Aerotermālā enerģija (siltumsūkņi) nodrošina trešdaļu no
ēkas enerģētiskās vajadzības. Gandrīz puse no piegādātās elektroenerģijas tiek iztērēta rozetēs (sadzīves iekārtas,
t. sk. datori, televizori).

4. 22 23
Būvinženieris Nr. 105
procesiem tajā. S. Gendelis uzsver, ka nepietiek
tikai projektēt un celt ēku, ļoti svarīgi ir arī būt
pārliecinātam par plānoto energoefektivitātes
mērķu sasniegšanu, kas nav iespējams bez vis-
aptveroša monitoringa un datu analīzes. Te
viņš citē lordu Kelvinu – «ja tu to nevari izmē-
rīt, tu to nevari uzlabot». «Mans mērķis bija
monitorēt visu, kas mājā notiek, tāpēc tiek re-
ģistrēti un uzkrāti dati no vairāk nekā 100 sen-
soriem un skaitītājiem, t. sk. gaisa temperatūra
visās telpās, relatīvais gaisa mitrums, CO
2
lī-
meņi, elektroenerģijas un siltuma enerģija,
ventilācijas gaisa plūsmas, ūdens patēriņš un
vides parametri no meteostacijas. Atsevišķi
tiek mērīta arī temperatūra zem saules pane-
ļiem,» stāsta S. Gendelis.
Šajā ēkā nav klasisko radiatoru. Apsilde
tiek nodrošināta ar siltā gaisa pieplūdi caur
ventilācijas sistēmu ar gaiss-gaiss siltumsūkņa
palīdzību, kā arī ir ierīkota elektriskā siltā grī-
da sanitārajos mezglos un gaitenī, kuras gal-
venais uzdevums ir samazināt mitrumu šajās
telpās. Arī karstā ūdens sagatavošana tiek no-
drošināta ar siltumsūkņa palīdzību. «Esmu
domājis par siltuma enerģijas zudumiem no
karstā ūdens cirkulācijas, kas nevajadzīgi pie-
silda telpas vasaras laikā – ja mājās neviena
nav, ūdens cirkulācija tiek izslēgta līdz ar sig-
nalizācijas ieslēgšanu, arī nakts laikā tā tiek
izslēgta pēc laika grafika. Vēl viens efektivitāti
uzlabojošs risinājums – zemas emisijas gaišs
jumta segums zem saules paneļiem, kas sa-
mazina pārkaršanu vasarā, tādējādi uzlabojot
paneļu efektivitāti,» skaidro S. Gendelis. Šīs
nav vienīgās inovācijas, kuras ēkā realizējis
saimnieks. Viņa mērķis bija visas inženiersis-
tēmas un to vadību maksimāli apvienot gan
loģiski, gan fiziski, un šīm mērķim tika mek-
lēta speciālā kompaktiekārta (angļu val. Com-
pactunit), kas ietvertu gan rekuperatīvo me-
hānisko ventilāciju, gan piegādājamā gaisa
sildīšanu un dzesēšanu, gan arī karstā ūdens
sagatavošanu ar 200 litru akumulācijas tver-
tni. Jāatzīmē, ka šāda tipa kompaktiekārtas
fizikālo apsvērumu dēļ var tikt izmantotas ti-
kai pasīvajās ēkās (ar ļoti nelielu apsildes jau-
du), tāpēc tas ir izteikts nišas produkts, un
Latvijā neko tādu nav iespējams iegādāties vai
pasūtīt. Tomēr pasaulē tādas tiek ražotas, un
viena tāda – Pichler PKOM4 – tika pasūtīta pa
tiešo no Austrijas ražotāja un atgādāta uz Lat-
viju. Iekārtas standarta konfigurācija tika īpa-
ši nomainīta ar entalpijas siltummaini (t. i., ar
mitruma atgrūšanu), lai ziemas periodā no
telpām nezaudētu tik vajadzīgo mitrumu,
uzlabojot komfortu. Blakus kompaktiekārtai
Ventilācijas gaisvadi. Elektroinstalācijas un vadības sadale.
BlowerDoor tests.
Energoefektivitāte
Passive House PLUS ēkas faktiskie patēriņi 2024. gadā
Elektroenerģija Piegādātā enerģijaPrimārā enerģija
kWh/m
2
% kWh/m
2
% kWh/m
2
Apsilde 8 41 14,6 36 15,2
Karstais ūdens 5,6 29 18,5 45 10,7
Dzesēšana 0,8 4 2,7 7 1,5
Mehāniskā ventilācija3,6 19 3,6 9 6,8
Apgaismojums 1,4 7 1,4 3 2,6
KOPĀ 19,4 100 40,8 100 36,9

5. 24 25
Būvinženieris Nr. 105Energoefektivitāte
Saules paneļu sistēmas ar 10 kWh akumulatoru darbības diagramma mākoņainā jūlija diennaktī – pa nakti akumula-
tors izlādējas līdz 30 % un, parādoties saulei, tiek pilnībā uzlādēts dažās stundās.
Raksturīga temperatūras un dzesēšanas jauda karstā vasaras dienā. Temperatūra zem saules paneļiem (zilā līkne) ir
lielāka par ārgaisa temperatūru (zaļā līkne). Ieslēdzoties dzesēšanai (iekārtas jauda – dzeltenā līkne), pieplūdes gaisa
temperatūra (sarkanā līkne) strauji nokrīt līdz 15 °C, pazeminot arī temperatūru telpās.
atrodas arī saules paneļu invertors ar 10 kWh
akumulatoru, kas apkalpo uz jumta uzstādī-
tos 32 saules paneļus ar kopējo jaudu 12kWp.
Kā būtisku pasīvās ēkas priekšrocību
S. Gendelis akcentē izmaksas: «Esmu analizē-
jis mērījumu datus un izveidojis grafiku mē-
neša izmaksu atkarībai no āra temperatūras.
Pašā aukstākajā mēnesī, kad gaisa temperatū-
ra bija vidēji -6 °C, kopējās izmaksas bija tikai
75 eiro. Tas iekļauj visus enerģijas veidus –
apsildi, karstā ūdens sagatavošanu un visus
pārējos elektroenerģijas patērētājus, arī elek-
troauto uzlādi visa mēneša garumā. Savukārt
ikmēneša maksājums pavasara-rudens perio-
dā ir ap 20 eiro mēnesī, iekļaujot arī auto uz-
lādi.»
Ēkas automatizācijas un datu reģistrācijas
risinājumus, kas ir balstīti uz KNX protokola
risinājumiem, ir piegādājis uz uzstādījis
Schneider Electric. Apgaismojuma vadība ar
dimēšanas iespēju, āra žalūziju kontrole,
temperatūras regulēšana un citas funkcijas
tiek pārvaldītas ar vienotu vadības sistēmu.
Tas nozīmē, ka jebkuru aktuatoru var vadīt
no jebkura ieprogrammēta slēdža – vadība ir
Pichler PKOM4 kompaktiekārta.
Ikmēneša ēkas kopējās ekspluatācijas izmaksas (t. sk. apsilde, karstā ūdens sagatavošana, ventilācija, apgaismojums)
atkarībā no ārgaisa temperatūras 2024. un 2025. gadā. Vasaras mēnešos tie ir 20 eiro, bet aukstākajā mēnesī
sasniedz tikai 75 eiro.

6. 26 27
Būvinženieris Nr. 105Energoefektivitāte
atdalīta no spēka kabeļiem. Sistēma nodroši-
na arī attālinātu kontroli un vadību, izmanto-
jot datoru vai viedtālruni.
Saskaņā ar pasīvo ēku pamatprincipiem
mājā ir pret dienvidiem vērsti lieli logi, kas
aukstajās saulainajās dienās kalpo kā nepie-
ciešamās temperatūras (+22 °C) nodrošināša-
nai pilnīgi pietiekams enerģijas avots, bet va-
saras laikā komfortu nodrošina pārkare virs
pirmā stāva logiem un Warema ārējās žalūzi-
jas, kas iebūvētas fasādē otrā stāva logiem.
Minētie apēnojuma risinājumi būtiski sama-
zina dzesēšanas nepieciešamību, kas ēkā pēc
mērījumu datiem visā 2024. gadā veidoja ti-
kai 104 kWh.
Ēkas būvniecības izaicinājumi
Kā vienu no apstākļiem būvniecības gaitā
S. Gendelis min neparedzētu un ļoti strauju
kokmateriālu (arī citu būvmateriālu) sadār-
dzinājumu Covid-19 pandēmijas ietekmē un
vēlāk arī, sākoties Krievijas-Ukrainas karam,
kas sakrita arī būvniecības aktīvās fāzes sāku-
mu. Tas prasījis ievērojamu papildu finansē-
jumu – piemēram, starpstāvu CLT (Cross La -
minated Timber) pārseguma panelim tāmes
cena pusgada laikā divkāršojās – no 6200 līdz
11 600 eiro. Arī ēkas iekšdarbi kavējušies gan
pandēmijas ierobežojumu, gan darbinieku
slimošanas dēļ. Vēl viens izaicinājums bija
saistīts ar izvēlēto kompaktiekārtu, kurai ne-
bija pieejams lokālais tehniskais atbalsts un
apkalpošanas iespējas – nācās ilgi meklēt vie-
tējos speciālistus, kas būtu pietiekami izglītoti
un zinoši līdzīga veida tehnikas apkopē.
Ko ieteiktu citiem, kas vēlas būvēt pasīvo
ēku? Jau sākumā projektētājam/arhitektam
dot uzdevumu un pieprasīt sertifikāciju atbil-
stoši Passive House prasībām, kā arī maksi-
māli izmantot sertificētas komponentes. Tas
nodrošinās rūpīgu visu detaļu plānošanu un
arī realizāciju, jo rezultāts sertificētājam būs
jāpierāda ar daudziem aprēķiniem, fotogrāfi-
jām un arī mērījumiem. Ir ļoti ieteicams pie-
saistīt atsevišķu konsultantu tieši energoefek-
tivitātes jautājumos, kas būtu apmeklējis
Passive House mācību kursus. Noteikti jāveic
ēkas sākotnējo un ekspluatācijas izmaksu ap-
rēķins ilgākā laika periodā (vismaz 30 ga-
diem), kas parādīs reālo ekonomisko ieguvu-
mu un atmaksāšanas laiku.
Kā ļoti svarīgu faktoru S. Gendelis min to,
ka visiem ēkas iekšdarbos iesaistītajiem ir ne-
pieciešams viens kompetents un atbildīgs va-
dītājs, kurš pārzina un var koordinēt visus
ēkas iekšējos darbus. Citādi var gadīties, ka,
piemēram, santehniķis nezina, ko darījis ven-
tilāciju uzstādītājs, vai otrādi; ideālā gadījumā
ir ēkas 3D un BIM modelis, kas privātmājām
pagaidām nav izplatīts izmaksu dēļ.
Arī arhitektam M. Putrāmam ir praktiski
secinājumi, kā uzlabot pasīvo ēku būvniecī-
bas procesu, īpaši publiskajā sektorā, sākot no
projektēšanas līdz galarezultātam: «Ir nepie-
ciešama inženieru un konsultantu komanda
ar kompetenci energoefektīvos risinājumos,
kas nozīmē, ka projektēšana būs dārgāka ne-
kā standarta ēkai, bet tas ir galvenais izaicinā-
jums publisko būvju iepirkumos. Ir nepiecie-
šams līderis, kas visās projekta sadaļās piepra-
sa sadarbību un kompetenci. Tas var būt gan
energoauditors, gan apkures, ventilācijas,
kondicionēšanas – AVK – inženieris, bet vis-
labāk, ja tas ir arhitekts un būvprojekta vadī-
tājs, un pasīvo ēku projektētājs vienā personā,
jo tad viņam ir gan kompetence, gan lēmuma
pieņemšanas tiesības, lai iekļautu efektīvus
risinājumus visās projekta sadaļās. Nav grūti
projektēt dārgu pasīvo ēku, bet izaicinājums
ir optimizēt visus būvprojekta risinājumus,
neaizmirstot par kritiskajiem patērētājiem –
AVK elektropatēriņu un vasaras dzesēšanu.
Šādu speciālistu ar visaptverošu kompetenci
un spēju vadīt inovatīvu inženieru komandu
nav daudz, viņi ir aizņemti un dārgi, tādēļ pa-
rasti publiskajos iepirkumos nav iespējami, jo
publiskos iepirkumos pašvaldības vairumā
gadījumu projektēšanu diemžēl vēl arvien ie-
pērk par zemāko cenu un neprasa projektētā-
ju kompetenci energoefektīvām realizētām
ēkām.»
Pasīvo ēku būvniecības nākotne
Visām jaunbūvēm, kas tiek būvētas pēc
2021. gada, ir jāatbilst gandrīz nulles enerģi-
jas ēku prasībām. Tas nozīmē, ka ēkas energo-
efektivitātes rādītājs apsildei atbilst A klasei
(gan apsildei, gan neatjaunojamai primārajai
enerģijai), vienlaikus nodrošinot telpu mik-
roklimata atbilstību būvniecības normatīvo
aktu prasībām.
Pasīvās ēkas (ar trīsreiz stingrākām prasī-
bām siltuma enerģija patēriņam) ir nākotnes
būves, kas vēl pēc desmit gadiem, visticamāk,
joprojām tiks uzskatītas par specifisku nišu
mājokļu tirgū, tāpat arī pieprasījums pēc tām
var pieaugt, mainot tik pierasto mazāko sā-
kotnējo izmaksu principu uz kopējās ēkas uz-
turēšanas izmaksu aprēķinu vismaz 20–30 ga-
dos, kur pasīvo ēku ekonomiskais pamato-
jums ir pārliecinošs. M. Putrāms domā, ka
nākotnē pasīvās ēkas būs projektēšanas stan-
darts pašvaldībām, kā tas ir citur Eiropā un
Skandināvijā, jo tas ir ekonomiski izdevīgāk.
M. Mitrevicai ir viedoklis, ka pasīvo ēku kom-
ponentes un siltumizolācijas kvalitāte ir ļoti
būtiski ne tikai jaunbūvju, bet jo īpaši arī ēku
atjaunošanas un energoefektivitātes uzlabo-
šanas kontekstā. Visaptveroša ēkas atjaunoša-
na jeb tā sauktā dziļā renovācija ir praktiski
vienīgais veids, kā būtiski samazināt mājokļu
sektora enerģijas patēriņu un CO
2
emisijas.
«Par jaunbūvēm runājot – pasīvā ēka ir pret
klimata izmaiņām noturīga būve gan enerģi-
jas ekonomijas, gan klimata ekstrēmu kon-
tekstā, īpaši vasarā. Tāpēc, ja runājam par
privātmāju būvniecību, pasīvā ēka ir gudrs
lēmums savai, iespējams, mūža lielākajai in-
vestīcijai. Bet kā būs realitātē, to grūti pa-
teikt,» tā M. Mitrevica.
Arī S. Gendelis, kas savu ikdienu tagad va-
da pasīvā mājā, uzskata, ka tuvāko desmit ga-
du laikā pasīvo ēku būvniecība gan pasaulē,
gan Latvijā, visticamāk, turpinās pieaugt, jo
palielinās prasības pēc energoefektivitātes,
ilgtspējas un komforta. Eiropas Savienības
(ES) zaļais kurss, ēku direktīvas un virzība uz
gandrīz nulles enerģijas ēkām (nZEB) veicina
pasīvo risinājumu plašāku ieviešanu. «Latvijā
attīstību varētu veicināt arī pieaugošās enerģi-
jas cenas un pieejamais ES finansējums, taču
tempu var ierobežot augstākas būvniecības
izmaksas un kvalificētu speciālistu trūkums.
Kopumā pasīvo ēku risinājumi tuvākajos ga-
dos varētu kļūt arvien pieprasītāki gan jaunu
ēku būvniecībā, gan renovācijas projektos.
Tomēr šo attīstību lielā mērā noteiks pasūtītā-
ju spēja izvērtēt ne tikai sākotnējās kapitālie-
guldījumu izmaksas, bet arī ēkas dzīves cikla
izmaksas, īpaši ekspluatācijas un enerģijas
patēriņa efektivitāti ilgtermiņā,» tāds ir Balti-
jā pirmās Passive House PLUS privātmājas
īpašnieka Staņislava Gendeļa nākotnes redzē-
jums.
BI
Izmērītais apsildes absolūtais patēriņš [kWh] (pelēkie stabiņi) un uz visu sezonu normēts patēriņš [kWh/m²] (dzelte-
nā līkne) pa mēnešiem 2023./2024. un 2024./2025. gada sezonā. Patēriņš varas mēnešos – dvieļu žāvētāji.